This embroidered double portrait in a velvet box is fully hand-made. It involves such embroidery techniques as goldwork, blackwork, needlepainting, applique. The used materials are fabrics of natural fiber, like silk and cotton, various metalwork, cardboard, and threads. The box is made of 20 separately measured and manually cut panels covered with fabric and stitched together, the velvet is hand embossed as well.

The idea for this work comes from a daguerreotype – one of the first photographic processes that was introduced to society by Louis Jacques Mande Daguerre in 1839. Early daguerreotypes required exposures of several minutes which was not an easy task for many sitters, especially children. Several devices were used to prevent clients from moving during the exposure time, like head holders. The original daguerreotype consists of a silver coated copper plate that was made light sensitive. There is no negative or other kind of copy we are used to thinking about nowadays – it’s truly unique.

Why are the portraits in a box? Daguerreotypes are very rare due to their fragility. After the picture was taken, it was packed behind glass, decorated with metal framing and kept in highly crafted protective cases to stop light, air, moisture and time from attacking them. Because of that reason few of them still exist and only by a miracle can be seen today.

Izšuvums samta kastītē ir roku darbs. Darba pamatā ir vairākas izšūšanas tehnikas, tai skaitā izšuvums ar metāliskajiem “diegiem” zeltā, “melnie darbi” un aplikācija. Izmantotie materiāli ir dabīga sastāva audumi, vairāku veidu metālizstrādājumi t.sk. furnitūra, kartons, diegi. Kastīte veidota no 20 gab. ar roku grieztiem un audumu apvilktiem, sašūtiem paneļiem.

Darba ideja aizgūta no dagerotipa – viena no pirmajiem fotografēšanas procesiem, kurš plašākai sabiedrībai kļuva zināms 1839. gadā, pateicoties Luijam Žakam Mandē Dagēram. Visbiežāk dagerotipi tikuši izmantoti 1840. / 1850. gados, portretu uzņemšanā. Agrīnie dagerotipi no portretā redzamajiem cilvēkiem prasīja pozēt pavisam nekustīgi vairākas minūtes, kas nepavisam nebija viegls uzdevums, it īpaši, ja gadījās fotografēties bērnam. Tādēļ šim nolūkam tika pielietoti arī vairāki instrumenti, piemēram galvas turētājs. Oriģinālais dagerotips ir ar sudrabu pārklāta vara plāksnīte, kas padarīta gaismjūtīga fotografēšanas nolūkam. Pats dagerotips ir tikai vienā eksemplārā, tam nav negatīva vai kāda cita kopija, kā varbūt ierasts domāt mūsdienās, tas vārda visīstākajā nozīmē ir unikāls.

Kāpēc portreti ir kastītē? Dagerotipi mūsdienās ir retums to trausluma dēļ. Lai pasargātu dagerotipus no gaisa, gaismas, mitruma un laika, uzreiz pēc fotografēšanas tie tika ievietoti mazās, smalki izstrādātās kastītēs. Kastītes iekšpusē dagerotipi parasti likti aiz stikla, ar dekoratīvu metāla rāmējumu un polsterēti ar samta oderīti uz kuras nereti redzams kāds dekoratīvs motīvs reljefā. Ne vienmēr rūpīgi veidotā kastīte spējusi apturēt “laika zobu”. Apzinoties dagerotipu trauslumu un retumu, tas šķiet brīnums, ka tos iespējams apūkot arī mūsdienās.